otrdiena, 2011. gada 1. marts

Kurš raudās pēc Tavas nāves?

Nenobīsties no uzraksta ..nav tik baisi kā izklausās :) Pāris dienas atpakaļ iegādājos nākamo Robina Šarmas grāmatu no sērijas Mūks, kurš pārdeva savu ferrari.. šis autors bija nākamais, kurš savaldzināja mani pēc Paula Koelju. Jāatzīstas, viņš spēj iedvesmot.. tātad kā var noprast esmu pievērsusies tagad šai jaunajai grāmatai, kuras nosaukums ir "Kurš raudās pēc Tavas nāves?" Doma jau ir pavisam vienkārša un ja mēs visi tā kārtīgi aizdomātos, tad visas šīs lietas un pārdomas sevī atrastu. Vienīgais mēs esam pazaudējuši sevi laikā un telpā. Mēs zinām, kā pareizāk būtu rīkoties, bet vienmēr to atliek uz vēlāku laiku, jo dotajā brīdī par to nav laika pārāk aizdomāties.. bet patiesībā tieši šis ir tas ĪSTAIS brīdis, kad aizdomāties, ir dotais moments un izvēle... nedaudz pašdicplīnas, nedaudz labāku domu, nedaudz laipnības pret citiem, nedaudz nesavtīgāku domu un jūs pat nemanīsiet kā jūsu dzīves kvalitāte uzlabojas. Mans šī vakara sākamais ir diezgan lakonisks: apstājieties, dzīvojat šodien un apjaušat katru savu mazo prieciņu, kas pa dienu jums ir miljoniem, tikai esiet vērīgi un vēlaties tos pamanīt...