Sapnis vasaras naktī..

Es tikai atceros tos brīžus, kad viņš mani tiešām darīja laimīgu, kad es skatījos uz viņu ar dzirkstelīti acīs un jutos tik mīlēta un lolota.. un tad tas nodzisa kā ugunskurs, kuram pārlej lielu ūdens šalti pāri... dūmi vien, kuri aizplūst līdz ar vēja brāzmu... tajos dūmos palika mani sapņi, manas jūtas, manas domas un sirds... es paliku tepat uz zemes, raugoties debesīs ar izplestām rokām, cenšoties noķert kādu pavedienu, bet tas tik ātri kūpēja gaisā, ka ar katru mirkli to palika aizvien grūtāk saskatīt.. un tad es skrēju pāri pļavām un ielejām, lai kaut nedaudz vēl pakavētos tajā sapnī, bet vienīgais ko paspēju vien, sadzelties un sadurties , līdz beidzot gulēju dzēlīgo nātru apskāvienos un domāju rožainus sapņus, ka reiz tak tie noteikti piepildīsies un man nebūs jāmeklē dūmakains pavediens tālu mākoņos...

Rīga-Ragana-Ikšķile-Jelgava-Rīga

Braucu apkārt Rīgai, braucu prom no ierastās vides, kur domas rit nemainīgā ritmā.. protams, no tām man neizdevās aizbēgt nevienā no šīm pilsētām, bet es sasmēlos enerģiju no sen nesatiktiem draugiem, kuri paliek man uzticīgi arī netiekoties, viņu vērtība nezūd, to vērtība tikai pieaug.. un pēc katras tādas vīzītes, es jūtos laimīga, ka man viņi ir... viņi ir tie, kas piedod vēl vienu papildus vērtību manai dzīvei, tie ir patiesie cilvēki.. apstākļu maiņā es meklēju atbildes uz sevis uzdotajiem jautājumiem, kā arī gribēju izvēdināt savas jūtas, varbūt pat censties tās apslāpēt, man neizdevās, jāatzīst godīgi.. es domāju par to, ka ņemot vērā, ka man tik ļoti sāp, un tagad vēl ir parādījusies tāda sajūta kā aizvainojums un žēlums (nezinu tik pret ko, sevi vai viņu, vai laikam jau vienkārši notikumu kā tādu), es domāju par to, ko es gribētu viņam pateikt, kas ir tas, ko izsakot man varbūt paliktu vieglāk, un godīgi sakot jāatzīst, ka vārdi nenāk man prātā, ir daži izbārstīti vārdi bez kopīgas domas, bet tie nekādā gadījumā neveidojas teikumos... vai tiešām cilvēkam, kurš man tik ļoti ir nodarījis pāri, man nav neviena vārda, ko pateikt!?

svētdienas citāts

Cilvēku nozīme dzīvē mainās, tāpat kā mainās vērtības, ko mēs cienām cilvēkos.. patiesībā mainās viss šajā dzīvē, tā teikt - izdzīvos tas, kurš mainīsies... arī cilvēks noteikti mainās, vai arī vienkārši nākot klāt pieredzei attīstās un uzliek akcentu uz lietām, kas iepriekš bija slēptas tā personībai..

rūgtā patiesība

Sāpes un ilgas ir apbrīnojami spēcīgas lietas, ja dusmas un aizkaitinājums spēj pāriet ātri vai vismaz pāris dienu laikā, tad sāpes gan ir ilgdzīvotājas... tām līdzeklis laikam ir tikai laiks, bet tas arī ne vienmēr palīdz , tāpat kā vislabākās zāles pie smagām slimībām.. kas mūs nenogalina, padara stiprākus... vai patiesībā aukstākus un cietsirdīgākus, mēs zaudējam savu cilvēcīgo tieksmi pieķerties, nesavtīgi mīlēt un uzticēties...